Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Latvijas Universitātes žurnāla "Juridiskā zinātne" Ētikas kodekss
Last Update
20.05.2016

Paziņojums par nepieņemamu rakstu publicēšanas praksi

I. Vispārīgie noteikumi

1. Ētikas kodekss un paziņojums par nepieņemamu rakstu publicēšanas praksi (turpmāk – Ētikas kodekss) ir saistošs visām ar raksta publicēšanu iesaistītām pusēm – autoram, žurnāla galvenajam redaktoram (turpmāk – redaktors), redkolēģijas locekļiem, recenzentiem un izdevējam.

2. Ētikas kodekss izstrādāts atbilstoši COPE (Committee on Publication Ethics – Izdevumu ētikas komitejas) Labās prakses vadlīnijām un Elsevier rekomendācijām.

II. Lēmums par raksta publicēšanu

3. Lēmumu par raksta publicēšanu pieņem žurnāla redaktors saziņā ar redkolēģijas locekļiem balstoties uz recenzentu rakstiski iesniegtās recenzijas/atzinuma pamata par raksta zinātnisko kvalitāti, t.i., publicēšanas pieļaujamību. Raksti, kas ceļ nepamatoti neslavu citām personām, pārkāpj autortiesības vai ir plaģiāti netiek publicēti.

4. Jebkuru rakstu recenzē anonīmi vismaz divi neatkarīgi eksperti.

III. Taisnīgums

5. Autoru iesniegtos manuskriptus vērtē pēc to zinātniskā satura, neņemot vērā autoru rasi, dzimumu, seksuālo orientāciju, reliģisko pārliecību, etnisko izcelsmi, pilsonību vai politisko filozofiju/pārliecību.

IV. Konfidencialitāte

6. Ne redaktors, ne redkolēģijas loceklis vai žurnāla darbinieks pirms raksta publikācijas nedrīkst atklāt informāciju par iesniegto manuskriptu nevienam citam kā vien attiecīgajam autoram un recenzentiem.

7. Nepublicētu manuskriptu jebkura veida izmantošana bez autora rakstveida piekrišanas nav pieļaujama.

V. Informācijas atklāšana

8. Redaktoram ir jāveic saprātīgi atbildes pasākumi, ja ir saņemtas sūdzības par ētiskas normu pārkāpumu saistībā ar iesniegtu manuskriptu, tā recenzēšanu vai publicētu rakstu.

9. Autoram manuskriptā ir jāatklāj jebkurš iespējami būtisks interešu konflikts (to starp pētījuma finanšu avots), kuru varētu uzskatīt par tādu, kas ietekmējis pētījuma rezultātu vai izmantoto avotu interpretāciju.

VI. Recenzentu pienākumi

10. Ja kādam no izraudzītajiem recenzentiem šķiet, ka viņš nav pietiekami kvalificēts, lai recenzētu manuskriptā apskatītu pētījumu, vai arī viņš apzinās, ka nespēs recenziju sagatavot laikus, tad viņam par to jāziņo redaktoram un jālūdz atbrīvot sevi no recenzēšanas pienākuma.

11. Pret visiem recenzēšanai saņemtajiem manuskriptiem jāizturas kā pret konfidenciāliem dokumentiem. Bez redaktora atļaujas nedrīkst tos rādīt citām personām vai apspriest manuskriptus ar citām personām, vai izmantot recenzēšanai saņemto manuskriptu personisku priekšrocību/labumu gūšanai.

12. Recenzēšana jāveic objektīvi, iebildumi ir jāformulē skaidri, norādot pamatotus iebildumus, lai autors varētu tos izmantot sava raksta uzlabošanai. Autora personības kritizēšana ir nepieņemama.

13. Recenzenti nedrīkst recenzēt tādus manuskriptus, attiecībā uz kuriem viņiem ir interešu konflikts.

14. Recenzijā recenzentiem būtu jānorāda uz būtiskiem publicētiem darbiem, uz kuriem autors neatsaucas. Jebkuram apgalvojumam par to, ka kāds secinājums vai arguments ir jau iepriekš publiskots, jāpievieno atbilstoša atsauce.

15. Recenzentam būtu jāvērš redaktora uzmanību arī uz to, ka pastāv būtiska līdzība (vai pārklāšanās) starp izvērtējamo manuskriptu un kādu citu tiem personiski zināmu publicētu rakstu.

VII. Autora pienākumi

16. Autoram ir objektīvi jāizklāsta pētnieciskā darba nozīmīgums. Bez tam jāmin tās publikācijas un citi avoti norādēs/atsaucēs, kas ietekmējuši iesniegtās publikācijas izstrādi. Norāžu/atsauču apjomam ir jābūt pietiekamam, lai citas personas varētu pārliecināties par pētījuma objektivitāti. Nepatiesi vai apzināti neprecīzi apgalvojumi ir neētiska rīcība un ir nepieņemami. Arī recenzijas atzinumam ir jābūt objektīvam, visaptverošam un precīzam publikācijas/pētījuma izvērtējumam.

17. Autoram jānodrošina, ka viņš ir sarakstījis oriģinālu darbu. Plaģiātisms visās tā izpausmes formās tiek uzskatīts par neētisku rīcību publicēšanā un ir nepieņemams.

18. Viena un tā paša manuskripta vienlaicīga iesniegšana vairāk nekā vienā žurnālā ir neētiska rīcība publicēšanā un ir nepieņemama. Autoram vispār nebūtu jāiesniedz raksts vairāk nekā vienam žurnālam, kas pēc būtības apraksta vienu un to pašu pētījumu.

19. Autoram ir jānodrošina, ka visi līdzautori ir akceptējuši raksta galīgo versiju publicēšanai un ir piekrituši tās pieņemšanai publicēšanai.

20. Kā raksta autori jānorāda tikai tie, kuri devuši nozīmīgu ieguldījumu aprakstītā pētījuma koncepcijas tapšanā, izveidē, izpildē vai interpretācijā. Tie, kas snieguši būtiski ieguldījumu, ir jānorāda kā līdzautori. Ja ir vēl citi, kas piedalījušies pētniecības projekta kādā zinātniska aspektā izstrādē, ir jānorāda vai jāuzskaita kā līdzstrādnieki.

21. Ja autors paša publicētajā rakstā atklāj kādu būtisku kļūdu vai neprecizitāti, tad autora pienākums ir nekavējoties par to ziņot žurnāla redaktoram. Autors sadarbībā ar redaktoru un izdevēju nodrošina publikācijas atsaukšanu vai labošanu.